Grieķija 2015, trešā daļa

 

Ceturtdiena, 27.08.2015.

Ceļamies 7:00, līdz 9 sapakojamies un sataisāmies, ejam uz ciema autoostu, no kurienes braucam uz Katerini (2,5 eur katram). Aizbraucam pa lielam pēc grafika, no Katerini autoostas uz staciju ņemam taksi, kaut laikam būtu varējuši arī ātrāk izkāpt un paiet, bet nu ietaupītu jau tikai 5 eur. Oficiāla pietura gan laikam nav, bet daži, kas izkāpa stacijai tuvākajā punktā, pēc tam bija redzami arī stacijā.

Vilciena biļetes pērkam pa “dārgo”, bet vēlāk izrādās, ka varbūt nebija vērts un, iespējams, būtu pat varējuši braukt no Litohoro 2,5 h vēlāk… Pēc kara visi gudri. Vilciens diezgan murgains, jo nevar saprast, kurš mūsu vagons, īstajā kupejā arī kārtīgi apkrāvušās meitenes, vēlāk vēl tādi paši jaunieši iekāpj, ejam vien stāvēt atkal kājās, jo esam vieni no nedaudzajiem, kas nebrauc uz Atēnām…

Pārsēšanās stacija (Paleofarsalos) pilnīgi lauki, iebraucam ar kavēšanos, Kalambakas vilciens arī kavējas, bet vēl gaida Saloniku vilcienu, tāpēc, lai gan sākumā likās, ka 5 minūšu pārsēšanās ir pārāk sketchy, iespējams, mierīgi paspētu tik un tā… Vismaz paspējam vēl stacijā pa frappe izdzert.

Protams, arī Kalambakā esam ar kādas pusstundas kavēšanos. Ejam ar visām pendelēm pa taisno uz viesnīcu, ko veiksmīgi arī uzreiz atrodam (laba vieta pašā centrā). Ārā riktīgi karsti, vēlāk pat +37 rāda…

Iekārtojamies, ļoti atsaucīgs administrators, kurš izstāsta par iespējām apskatīt klosterus. Nolemjam braukt ar busu 16:00 (biļete katram 1,80 eur vienā virzienā, kas liekas DAUDZ labāk nekā kāpt tādā karstumā kalnā un vēl ne uz vienu klosteri nepaspēt). Pirms tam vēl uzēdam pa ne visai garšīgam pita girosam (bet vismaz saprotam, ka tādus turpmāk var ņemt arī citur) un arī nopērkam autobusa biļetes uz Korfu (ap 23 eur katram) + vēl drusku pa veikaliņiem.

Skati jau no lejas wow, bet, braucot augšā, vienkārši žoklis karas vaļā… Nenormāli iespaidīgi.

Paspējam uz vienu klosteri (Holy Monastery of Great Meteoron) uz minūtēm 20, bet tāpat interesanti (piemēram, telpa ar galvaskausiem), sievietēm dod drānas, ar ko apsegties. Tādā karstumā garās drēbēs speciāli braukt uz turieni būtu traki. Pats esmu šortos un t-kreklā, neviens neiebilst.

Pēc tam ārā uzēdam pa saldējumam un dodamies ar kājām pastaigā pa augšu, pa ceļam paņemot arī vienu tradicionālo slēpni. Skati super, daudz foto, gaisma no dūmakainās palēnām mainās uz “labo”.

Lejā dodamies pa taciņu, kur redzam arī bruņurupučus (un viņu pārošanos ☺). Lejā esam jau ar tumsu. Aizejam pēc kārtējā pita girosa, šoreiz jau stipri labāks. Pēc tam vēl pastaigājam pa centrālo ielu, atrodam tīri sakarīgu veikaliņu.

Piektdiena, 28.08.2015.

Ceļamies 8, sataisāmies, aizejam uz brokastīm (pa 5 eur diviem), ir ļoti ok. 10 izčekojamies, atstājot mantas viesnīcā. Ejam pastaigā, uzkāpjam vienā mazā kalnā (Prophet Elias hill), bet nekas iespaidīgs, jau no rīta ir nenormāli karsti. Augšā pasēžam, izmantojam bezmaksas wifi.

Pēc tam lēnā garā virzāmies uz vakar atrasto veikalu, pa ceļam vēl ieejot dikti apmeklētā supermārketā, kur neko prātīgu neatrodam. Veikaliņā iepērkam suvenīrus, aizejam pēc mantām, tad tajā pašā ēstuvē atkal pa pita girosam. Vēl pie autoostas nopērkam vīnogas, kuras turpat uzēdam.

Advertisements

Grieķija 2015, otrā daļa

Pirmdiena, 24.08.2015.

Atkal ceļamies 8:30, pavisam nesteidzīgi sataisāmies, beidzot satiekam arī saimnieci, kura — kā izrādās — arī iepriekšējā nedēļā kāpusi Olimpā. Saka, ka grūti 🙂

Ejam uz autobusu, tas darbdienā tomēr lēnāks, bet tāpat paspējam laikā. Vēl sanāk stacijā ne visai garšīgas maizes nopirkt. Studentiem/līdz 26 gadu vecumam vilcienos ir 25% atlaide. Patīkams sīkums.

Vilciens labs, pa lielam arī pēc grafika. Ap 14 esam Litohoro stacijā. Doma par peldēšanos gan diemžēl jāatmet, jo jūra it kā pavisam tuvu, bet ar visām mantām grūti piekļūt, tāpēc zvanu saimniecei. Pēc kāda brīža viņas vīrs ir pakaļ ar auto, un diezgan drīz esam arī apartamentā. Tāds ne visai, bet pa lielam bildēm atbilst, nav jau arī doma tur diži daudz laika pavadīt.

Iekārtojamies un drīz ejam pastaigāt pa ciematiņu; smuks un diezgan arī daudz cilvēku. Nopērkam vīnogas, tuvējā parciņā uzēdam. Atrodam arī Carrefour, sapērkam paiku. Nav gan ierastā izvēle un cenas, bet kaut ko jau atrast var. Aiznesam visu uz apartamentu, pēc tam dodamies pēc tuvākā slēpņa ar domu arī atrast ceļu rītdienas kāpienam (pareiza ideja, jo no tiltiņa, kur sākumā domāju, ka jāsāk, būtu pavisam tizli). Taciņa līdz slēpnim super (betonēta, zem tās ciematam tek ūdens), skati izcili, notrāpām arī uz labo vakara gaismu. Pie slēpņa sākumā sēž 3 dāmas, aizejam līdz galam, pēc tam jau šīs prom. Atrodas ātri. Pa taku visu laiku turpu šurpu staigā parka sargs (?).

Izstaigājušies vēl izmetam mazu līkumiņu pa ciematu, tad ejam ēst uz iepriekš noskatīto ēstuvi. Ņemam pa girosam. Porcijas gan ne visai lielas, pēc tam vēl paliek vieta saldumiem netālā kafē — super, bet pārēdamies. Tad gan uz apartamentu un drīz arī gulēt.

Otrdiena, 25.08.2015.

Ceļamies 7:00, bet kaut kā ilgi sanāk čammāties, tāpēc startējam tikai īsi pēc 9. Sākums tāds pats kā vakar, bet pēc tam gan sākas taka ar dažādiem kāpieniem un kritumiem. Skati viscaur vienkārši wow, bet nu cenšamies pārāk ilgi nekur nekavēties, jo līdz 20 jāpaspēj līdz namiņam.

Īpaši forša ir pa ceļam esošā baznīciņa zem klints, kuru viens onkulītis pat pieskata. Pa ceļam mūs apdzen samērā maz cilvēku, bet lielāka satiksme sākas pēc Prionijas stāvvietas. Atrodam abus pa ceļam esošos slēpņus, klosteri gan neskatāmies. Daudz lielāku un mazāku ūdenskritumu. Nopeldēties jau gribas ļoti, bet diemžēl nav laika un arī nedrīkst.

Karsti, iet galīgi ne ātri, bet tomēr galā esam laicīgi ap 18:30. Iečekošanās Refuge A diezgan murgaina, bet variantu jau nav. Dabūjam arī milzīgas porcijas ar spageti un Boloņas mērci+sieru (7 eur katram), kas ir svētīgi, jo citādi vienkārši baterijas jau tukšas. Paņemam vēl 0,5 l vīnu, kas ir pat tīri dzerams (4 eur).

Dabūjam pat ļoti ok istabiņu (caurstaigājamu), kur esam tikai divatā (laikam tāpēc, ka pāris). 22:00 gaismas slēdz ārā, bet laikam es vēl ātrāk aizmiegu.

Dušā gan neejam, jo telpas pašas dikti aukstas (var mierīgi savu dvašu redzēt), bet ūdens vispār ledains.

Trešdiena, 26.08.2015.

Mostos 6:30, pieceļos pafočēt saullēktu — super, bet laikam telefons nepareizu saullēkta laiku rāda, jo labāko laikam nogulēju; pēc tam arī ceļu Anci, sataisāmies un ejam ar visām mantām ēst brokastis, kas atšķirībā no vakariņām ir ĻOTI knapas — 4,50 eur par 3 sakaltušas maizes šķēlēm un pāris sviesta/margarīna/džema/siera/medus iepakojumiem un kafijas krūzi. Uz diviem stipri par maz, apēdam vēl paku līdzpaņemto cepumu.

Atkal jau ap 9 startējam. Pa nakti spēki daudz maz atgūti, pašsajūta ir ok, tāpēc augšā iet samērā ok, kaut viegli nebūt nav. Pa ceļam daudz foto, redzam arī kalnu kazas. Dienas pirmo daļu gan diezgan mākoņains, bet ejot tāpat silti. Ap 12 uzkāpjam Skala. Patusējam, uzkožam. Tālāk es uz Mytikas, bet Ance lejā uz Refuge A.

Ceļš līdz Mytikas attāluma ziņā ļoti īss, bet dikti sketchy (vismaz man kā cilvēkam, kam kāpšana pa klintīm, kur nosisties nav īpaši jācenšas, nav gluži ikdiena). Laikam pat veicas, ka ir mākoņi, jo nejūt augstumu tik ļoti. Sāku iet kopā ar krievu pārīti un 2 rumāņu čaļiem. Rumāņi diezgan drīz aizskrien, bet ar krieviem noeju lielāko daļu. Tikai vienā dikti bīstamā vietā palaižu daudzus pretīmnācējus, attiecīgi iepalieku. Nav jēga aprakstīt vārdiem, jo kāds to varētu noiet žāvājoties, cits vienkārši bikses pieliktu, bet domāju, ka morāli (!) un fiziski ok formā esošs cilvēks izdarīt to var, vismaz sausā laikā un pareizi ekipējies. Pats biju diezgan stingros pārgājienu zābakos (virs potītes) un ar lielo mugursomu, kas arī bija divi lielākie traucēkļi. Daži liekās mantas atstāja Skala virsotnē, kas laikam būtu bijis pareizāk. Manuprāt, ar parastām taku botām un mazu mugureni pilnīgi pietiktu. Slapjā laikā es vismaz Mytikas nekāptu. Par virvēm utt. grūti spriest, jo īsti tām tur pielietojumu neredzēju. Arī ķiveres vēlamas vairāk citos maršrutos, nevis Skala-Mytikas, jo krītot tās neko daudz nelīdzēs, bet vismaz pasargās no krītošiem akmeņiem.

Virsotni sasniedzu ap 13, foto utt., ceru arī, ka cilvēki pazudīs un sanāks pameklēt slēpni, bet nekā, veselu stundu nogaidu velti. Žēl.

Pēc tam atmetu ar roku un kāpju lejā. Sākumā doma uz Gortsijas pusi, bet tur liekas pārāk traki (daži gan pat džinsās kāpj), vismaz ar lielo somu, tāpēc eju vien pa to pašu maršrutu atpakaļ. Atpakaļceļš liekas vēl dullāks. Laikam tāpēc, ka laiks ir stipri noskaidrojies, kā arī tagad sanāk daudz kāpt ar muguru pret klinti…

Lēnā garā, sevi pārvarot, tomēr tieku zemāk; izdomāju pamēģināt it kā īsāko ceļu… Tas izrādās vēl dullāks, jo visu laiku sanāk slīdēt + laist akmeņus uz leju. Labi, ka zem manis neviena nav. Lēnītēm tomēr līdz takai tieku, tad jau priekšā salīdzinoši pastaiga pa parku + protams, kāpiens uz leju… Pa ceļam atkal divreiz redzu kazas.

Ap 16:35 esmu Refuge A, satieku Anci, sataisāmies, nedaudz atpūšos, un tad jau nebūt ne tik vieglais (noguruma dēļ) ceļš lejup… Pa ceļam vēl gan ēšanas, gan dzeršanas pauzes. Lejā nonākam pēc 19. Spēku pavisam maz, Garmins līdz ciemam rāda 18 km, kas liekas pilnīgi ku-kū. Jau iepriekš bija doma stopēt, ko nu arī mēģinām. Jau diezgan vēls, cilvēku maz, bet tomēr pēc minūtēm 20 lejā brauc Moldovas krievi Adidas treniņtērpos ar Škoda Yeti. Paveicas, paņem. Kaut kā sākam angliski, tāpēc tā arī neatklājam, ka saprotam arī krieviski ☺ Ļoti sakarīgi cilvēki, paši uzkāpuši līdz Skala. Ciematā izkāpjam un uzreiz ejam ēst, paņemam lielās girosa porcijas, bet visu apēst nespējam… Pēc tam vēl iepērkam drusku alko uz apartamentu. Jāceļas agri, bet miegs, protams, nāk ļoti labi…

Pēcvārds pēc kāpiena… Nekas neizdarāms tas nav. Protams, ir jāpiedomā pie ekipējuma. Pilnīgi noteikti iesaku veikt pilno maršrutu ar nakšņošanu, jo tomēr redzēsiet DAUDZ vairāk; domāju, ka arī gandarījums pēc tam noteikti būs daudz lielāks. Droši vien atpakaļ līdz pašam ciematam nav vērts iet. Nostopēt auto gan jau nebūs problēma (mēs bijām jau vēlā darbdienas vakarā). Laikam galvenais ir apavi (ar saviem ieberzos, pat ar visām WrightSock zeķēm dabūju nevājas tulznas). Protams, jāpiedomā arī pie somas (lai maksimāli ērta) un tā, ko ņemt līdzi. Ūdeni vienmēr lēju pilnu 3 l pūsli, bet droši vien cilvēkiem, kas dzer mazāk, vai vēsākā laikā varētu pietikt arī ar mazāku daudzumu. Lejasdaļā ūdeni var ņemt no upes, ko taka vairākkārt šķērso, bet jārēķinās, ka ne vienmēr tā upe ir tuvu. Augstāk, ja pareizi atceros, virs Prionia stāvvietas līdz Refuge A bija tikai viena dzeršanas vieta. Gan jau pašā namiņā arī var iešmaukt tualetē. Bija arī kaut kāds brīvi pieejams krāns, bet izskatījās, ka viņš īsti nestrādāja. Augstāk vairs ūdens ņemšanas vietas nemanīju. Kalni ir kalni, arī apģērbu vajag paņemt dažādiem scenārijiem (konvertējamās bikses+kādi 2 sintētiski t-krekli+flīsis+plēves jaka+daži zeķu pāri pilnīgi pietiek), noteikti iesaku arī kaut kādu galvassegu.

Grieķija 2015, pirmā daļa

Februārī izmantojām airBaltic akciju (laikam) un nopirkām, manuprāt, diezgan lētas (divi pieaugušie un 1 nododamā bagāža abos virzienos — EUR 177,43) biļetes uz Salonikiem Grieķijā.

Grieķijā biju bijis 1998. gadā, bet toreiz biju pavisam jauns, bija citas intereses, attiecīgi neko daudz neatceros, kā arī tas bija pavisam cits reģions. Līdz ar to, lai arī ir (nerakstīts un ne visai ievērots 🙂 ) princips uz vienu un to pašu valsti divreiz nebraukt, šis bija “nevar nepirkt” gadījums, jo tas tomēr sanāca pašā sezonā + Vidusjūras reģions man ļoti patīk.

Ar plānošanu pārāk neiespringu, lielu daļu atliekot uz gandrīz pēdējo brīdi (galvenokārt tāpēc, ka airBaltic mēdz diezgan bieži lidojumus atcelt/pārcelt un vēl visādas ne visai jaukas darbības veikt 🙂 ). Negribējās gluži rezervēt neatceļamas naktsmītnes utt. Beigās jau viss bija ok, un plāns 2 nedēļām lielos vilcienos bija šāds: dažas dienas Salonikos “aklimatizācijai”, mēģināt uzkāpt Olimpā, 1 diena Meteorā, gandrīz nedēļa Korfu “nekā nedarīšanai” un tad vēl pirms lidošanas kāda diena Salonikos.

Nezinu, vai kādam šādas ceļojuma piezīmes var diži noderēt, vairāk domātas pašam sev (pēc laika sāku nožēlot, ka neesmu uzrakstījis ceļojumu piezīmes no daudziem braucieniem…). Ja kādam lasītajam rodas jautājumi, droši var komentēt, mēģināšu atbildēt.

Piektdiena, 21.08.2015.

Abiem darbdiena, bet lidojums vēlu vakarā, tāpēc nav problēmu arī aizbraukt uz biroju.

Mājās esam laicīgi, sataisāmies, vēl pēdējās lietas + daži spontāni pirkumi 🙂 Izejam no mājas ap 20:45, braucam ar sabiedrisko, par 5 sekundēm nokavējam 22. Vismaz pie pieturas var ieiet veikalā. Lidostā tāpat esam ļoti laicīgi, nododam čemodānu, izņemu naudu un ejam iekšā. Narvesenā 2×2 sviestmaizes + lielais ūdens = 10 eur… Izlidojam arī pēc grafika.

Sestdiena, 22.08.2015.

Kā jau airBaltic ierasts, gulēšana ir murgs (vismaz bez spilvena (tos gan Grieķijā nopērkam, un atpakaļceļā liekas, ka ir krietni labāk (bet galīgi ne labi)), bet laikam tomēr dažas minūtes sanāk. Nosēžoties negaiss — normāli zibeņo, bet lejā sauss, tikai vēlāk drusku papilina. Ārā tiekam ātri, bet autobuss (78N) laikam nesen aizgājis. Neko, sēžam ārā uz soliņa un gaidām. Silti un ir wifi ☺

Busa biļete — 2 eur no deguna; var nopirkt pašā autobusā automātā, vismaz turpceļā arī bija laipns angliski runājošs konduktors. Pašaujam laikam drusku savai pieturai garām, bet arī tāpat 4 naktī nav baigais iekāriens ar visām mantām močīt 2 km, tāpēc ņemam taksi. Pirmais prasa 10, nākamais 7, bet beigās sanāk 6.

Apartamentā tiekam iekšā bez problēmām, pirmais iepaids ļoti labs. Miegs gan drusku pārgājis. Kamēr iekārtojamies utt., gulēt sanāk aiziet tikai pēc 5. No rīta nedaudz patraucē skaļi atkritumu savācēji (guļam pie vaļēja loga), bet noguļam līdz apm. 10:30.

Pieceļamies, lēnā garā sataisāmies. Ejam uz autobusu, nofeilojam ar biļetēm, jo pie vadītāja nopirkt nevar, bet automātā vajag precīzu naudu, tāpēc pēc 2 pieturām kāpjam ārā un tālāk ejam ar kājām. Turpat netālu kārtīgi pieēdamies (es girosa šķīvi, Ance vistu ar piedevām), sanāca drusku virs 13 eur. Pēc tam nogriežam uz jūras pusi un ejam pa promenādi. Atrodam pirmo slēpni, pēc tam vēl dažus. Pie otrā sāk līt, mazliet pastāvam zem krūma, bet pēc tam tāpat ejam tālāk, jo ir jau silti.

Ilgi gan nelīst. Apskatām Aleksandra Lielā pieminekli, Balto torni, izmantojam arī vienīgo publisko tualeti, ko pa visu laiku Salonikos redzējām. Iepērkam drusku suvenīrus, netālu arī pa frappe paņemam — labs. Ar vienu slēpni sanāk feils, jo notiek kaut kāds pasākums. Tālāk ejam pēc zemes slēpņa, bet tas liekas diezgan dīvains (pašu neuzmanība 🙂 ). Pēc tam ejam meklēt dzelzceļa staciju (lai izbraukšanas dienā nebūtu problēmu), ko veiksmīgi arī atrodam.

Izrādās, ka arī mūsu autobuss (10.) iet no turienes, braucam ar to uz māju pusi. Izkāpjam pie Lidl, kur iepērkam paiku, un tad ar kājām uz apartamentu. Vakariņās lazanja, pēc tam uz balkona dzeram rīslingu līdz vēlam.

Svētdiena, 23.08.2015.

Ceļamies ap 8:30, arī lēnām izčammājamies, tad ejam uz autobusu. Vakar jau bijām gudrāki un iepirkām biļetes kioskā (cik saprotu, var nopirkt jebkurā narvesenveidīgā kioskā). Vēlāk gan uzzinām, ka studentiem 50% atlaide…

Izkāpjam centrā, ejam pēc vakar neatrastā slēpņa, šoreiz veiksmīgi.

Pēc tam apstaigājam arī vairākus apskates objektus. Īpaši iespaidīga likās viena baznīca — Rotunda, bet tur vēl restauratoriem liels darbs priekšā. Arī arku, manuprāt, ir vērts apskatīt — viens no galvenajiem apskates objektiem pilsētā (nemaz jau tik daudz viņu tur nav, manuprāt). Aizejam arī līdz promenādei un Aristoteļa laukumam, tad lēnām virzāmies kalnā. Pa ceļam uzēdam (3 picas šķēles un 2 frapes = 5 eur), vēl drusku tālāk pa saldajam. Pārēdamies.

Tad nu dodamies pēc FTF (slēpņotāju termins first to find), ko arī dabūjam.

Tālāk, normāli svīzdami (nav jau Himalaji, bet tādā karstumā, arī uz soliņa sēžot, var labi pasvīst), pa pauguriem augšā un lejā dodamies uz mūru pusi. Skati no turienes labi, ir vērts pasvīst. Var, protams, arī ar autobusu uzbraukt. 2 slēpņus atrodam, ar pārējiem neiet, bet vismaz dabūjam vīģes tikko no koka nogaršot — super! Tur viņas diezgan brīvi pieejamas (it sevišķi ārpus lielajām pilsētām), bet pēc tam Latvijā manījām, ka maksā puseiro gabalā 🙂

Tad līkločiem ejam lejā līdz promenādei, kur sagaidām saulrietu. Pēc tam uz gājēju ielas atkal picas + aliņš. Iepērkam vēl veikalā aliņus un braucam uz apartamentu.

Tālāk: Olimps, Meteora, Korfu, Saloniki un pēcvārds

Vīkends Viļņā

Tā nu sagadījās, ka Ecolines twitter konkursā vinnēju 2 biļetes braucienam uz Viļņu un atpakaļ. It kā jau bijām bijuši 2013. gada martā, diezgan visu apstaigājuši, un likās, ka īsti jau nebūs, ko darīt, tomēr tā nebija. Iespaids krietni uzlabojās, arī ar laiku krietni paveicās.

Izbraucām 4. oktobra rītā (07:30). Pirms iekāpšanās pabrīnījāmies par kādu tūristi, kura gribēja iekāpt autobusā tikai ar tiesībām. Protams, neiekāpa.

Ceļš, protams, nav kā Alpos, kur visu laiku ir, ko redzēt, kā arī daļa braukta jau neskaitāmas reizes, bet nu to atsver 220 V rozetes un Wi-Fi. Laiks paiet krietni ātrāk. Tā kā bijām agri cēlušies, tad vēl kādu stundiņu pasnaudām, bet nu neesmu no tiem, kas var sēdus izgulēties…

Iebraucām, šķiet, īsi pirms paredzētā laika un, meklējot +/- pa ceļam esošus slēpņus, devāmies uz vēstniecību pildīt pilsoņu pienākumu 🙂 Ar slēpņiem kaut kā ne visai veicās, jo neatradām, šķiet, kādus pirmos 4, tad pirmais atrastais bija vienkārši briesmīgs, bet pēc tam jau gāja mazliet labāk. Tā kā rajons bija diezgan nolaists/industriāls, tad ēstuvju pa ceļam nebija pārāk daudz, un, ieraugot Rimi, izdomājām, ka varētu pa kādai bulciņai un kafijai uzēst. Beigās gan pašā Rimi ēstuvē paēdām normālas pusdienas 🙂

Vēstniecību bijām uzgājuši jau iepriekšējā Viļņas apmeklējumā, tāpēc atrast nebija problēmu. Galu galā bijām jau arī ar Garminu 🙂 Ārpus Latvijas balsojām pirmo reizi. Interesanti likās, ka nebūt nebijām vienīgie, un uz “kabīni” bija pat neliela rinda.

Viesnīcā check-ins bija no 14:00, tāpēc vēl mazliet pastaigājām/paslēpņojām. Pa ceļam uz viesnīcu pie viena slēpņa satikām arī vietējos (?) slēpņotājus. Mēs neatradām, novēlējām viņiem veiksmi un gājām tālāk.

Viesnīcai (Comfort Vilnius Hotel) biju noķēris akciju hrs.de. Divvietīgais numurs ar brokastīm utt. sanāca 32 eur, kas likās diezgan laba cena, ņemot vērā vietu un (solīto) komfortu. Diemžēl realitātē varēja vēlēties vairāk… Nebija slikti, nebija jau nekas melots, bet nu no 3* tomēr sagaidu svaigāku remontu, normāli strādājošu wi-fi un arī apkuri oktobra sākumā tomēr gribētos. Tā citādi jau ne vainas – vieta super (it sevišķi, ja brauc ar autobusu), brokastis diezgan labas (vienīgi zāle pamaza, knapi dabūjām brīvu galdiņu) un vismaz telefonos wi-fi kaut cik strādāja (laptopā ne). Skaņas izolācija arī nebija izcila, bet nu miegs pēc 15 km pastaigas, ne visai gulētas nakts un diviem aliņiem nāca labi 🙂

Nolikām mantas un gājām staigāt tālāk. Caur vecpilsētu aizgājām līdz Užupis, par kuru, šķiet, kaut kur biju lasījis labas atsauksmes, bet neko TĀDU tur neredzējām, parasts hipsteru utt. rajons. Arī ar slēpņiem tur pārāk neveicās; ja nemaldos tikai vienu atradām, toties notrāpījām uz lielisku saulrietu izcilā vietā — Bekešo kalnas. Varbūt eiroremonta cienītājiem mazāk patiks, bet nu saulrietam ideāli, nebūt arī nebijām vienīgie. Turpat arī pēc tam paņēmām, ja nemaldos, vienīgo kāpjamo slēpni visā vīkendā.

Pēc tam lēnā garā devāmies vakariņās. Iepriekš foursquare-ā biju atradis Boom Burgers, uz kuru tad arī gājām pirmo, atzinām par labu un palikām. Jāsaka, vieni no labākajiem burgeriem, kas ēsti. Plus vēl arī vietējo aliņu var dabūt 🙂 Lēti gan nebija (par abiem, ja pareizi atceros samaksājām pie 20 eur (2 burgeri, 2 porcijas kartupeļu un 2 dzērieni)), bet par labām vakariņām nav žēl 🙂

Pēc tam vēl atceļā uz viesnīcu pa kādam slēpnim, iegājām pie tirgus esošajā alkohola veikalā (pagrabiņā, liela izvēle) un uz viesnīcu. Tur tukšojām katrs savu dzērienu un skatījāmies “Kaukāza gūstekni”.

No rīta cēlāmies ne pārāk agri, nesteidzīgi paēdām brokastis (zviedru galds; nekāds lielais gardēdis neesmu, bet man likās ļoti ok), aizgājām līdz tuvējam veikalam, pēc tam sakrāmējām somas un devāmies prom.

Tad nu nesteidzoties vienkārši pastaigājāmies “kur deguns (Garmins) rāda” režīmā, meklējot slēpņus, pa ceļam ieejot kādā veikalā, pārgājām arī Neres otrā pusē. Tuvāk izbraukšanai aizgājām Gedimino prospektā uz KFC paēst pusdienas. Par ~ 9 eur divatā pieēdāmies 🙂 Paēduši un paņēmuši tuvumā esošo slēpni, vēl notrāpījām uz gaisa balonu parādi (vismaz kādi 10 pacēlās virs vecpilsētas). Tad nu caur vecpilsētu autoostas virzienā. Pie stacijas vēl papētījām opcijas nokļūšanai uz lidostu, turpat arī kaut kāds zeks/narkomāns piesējās, bet viss beidzās labi 🙂 Aizgājām vēl paņemt stacijas slēpni un tad caur autoostas IKI uz busu.

Atpakaļceļš, pateicoties mūsdienīgajām ērtībām, pagāja ātri 🙂

Kopumā Viļņa atstāja ļoti labu eiropeiskas pilsētas iespaidu, daudzās jomās pārspējot Rīgu.

1. Tur ir KFC, Ikea, Deichmann (neesmu baigais konsūmeris, bet tomēr patīkami). Redzējām arī Oracle un Barclays ēkas, kas arī tomēr par kaut ko liecina.

2. Dažādi ielu mākslas darbi. Foto

3. Veloceliņi likās daudz attīstītāki un pārdomātāki. Varbūt kopumā velobraucēju pat mazāk (varbūt arī oktobris pie vainas), bet nu likās arī, ka kultūra augstāka. Protams, dažās dienās objektīvs viedoklis nevar izveidoties.

4. Arī subjektīvi, bet likās, ka lombardu un spēļu zāļu ir nesalīdzināmi mazāk.

Ja šo lasa slēpņotāji, tad gribētos izcelt vienu slēpni — Vilnius Old Dominican Monastery.Īsumā laikam viss; pateicoties Lux Express akcijai, februārī braukšu atkal 🙂

Mūsu panaceja — ārzemnieku naudiņa

Skaisti jau te autors uzrakstījis, ka latvieši baigie provinciāļi, ka mums ārzemnieki nes tikai vienus vienīgus ieguvumus utt., tomēr negribētos gluži piekrist…

Autors laikam nesaprot, ka tādējādi tā melleņu burciņa paliek dārgāka ne tikai ārzemniekiem. Jā, dažas tantiņas varbūt tiks pie “lielā piķa”, tirgojot tās mellenes pa Ls 5, bet arī vietējiem līdz ar to cena būs tāda pati. Un tas notiek visur: sāk braukt briti pļumpēt “lēto” aliņu Vecrīgā — cenas uzkāpj visiem; sāk ārzemnieki ( kaut vai tie paši “labie” krievi Jūrmalā) pirkt nekustamos — arī vietējiem cenas saskrien debesīs; tas pats arī ar eksportu — ja latviešu (cik nu tādi vēl ir) uzņēmums savu produkciju var pārdot dārgāk citā tirgū, šeit cenas aug.

Un vai tiešām no šīs te Latvijas izpārdošanas vietējie ir ieguvēji? Vai tad labklājība te ir īpaši uzlabojusies? Vai tas nav zināmā mērā izskaidrojums milzīgajam LV privātā sektora parādam? Labumu jau no tā gūst tikai “tās dažas tantiņas, kas tirgo mellenes”, NĪ spekulanti, korumpēti ierēdņi utt.

Visās PIGS valstīs arī taču bija (un ir) tūristu miljardi, ārvalstnieki pirka NĪ pa baisām cenām; un kas no tā — visām ir ļoti nopietnas problēmas.

Portes du Soleil, 2010

Nelielas piezīmes no mana šī gada brauciena.

Sestdiena, 17.07.2010.

Ceļos 7:00, jo draudzenei 9:00 jābūt darbā. Sataisos, aizvedu viņu, iebraucu pie bračkas. Ap 10:00 esmu lidostā; tā kā lidmašīna tikai 11:30 un esmu jau iečekojies, tad eju meklēt geocachus (mans jaunākais hobijs :)), diemžēl ne vienu, ne otru neatrodu. Sagaidu Jāni un ejam uz lidmašīnu.

Lidojums ok, drusciņ pakrata, bet nekas traks. Ženēvā apmācies. Izrādās, ka vēl divi mūsējie lidoja ar to pašu lidmašīnu 🙂 Lidostā satiekam arī pārīti no Krievijas, kas dzīvos kopā ar mums. Mazliet pamuļļājamies, jo dažiem ir bagāža, kā arī apsveram domu par shuttle, jo mūsējais buss solās būt tikai vēlu vakarā.

15:00 braucam ar vilcienu uz Ženēvu (kas izrādās bezmaksas pasākums). Sākumā pastaigājam, aizejam līdz ezeram/strūklakai. Vēlāk pašķiramies, jo mums ar Jāni ļoti gribas ēst. Ejam uz McDonalds (kas tomēr izrādās nedaudz dārgāks kā Latvijā). Pēc tam ejam meklēt geocachus. Pa visu dienu atrodam 4, nostaigājam normālu gabalu (vismaz 10 km), pēc 23:00 atnākam uz lidostu. Ap 00:30 atbrauc arī buss. Gulēt aizejam tikai ap 04:00.

Ženēva

Turpināt lasīt

Portes du Soleil, 2009

Cerības piepildījās, un šogad atkal pabiju kalnu riteņbraukšanas kūrortā Portes du Soleil. Lai gan šogad biju nopietnāk ekipējies, tomēr tehnika pievīla vairākkārt, kas vienreiz pat beidzās ar slimnīcu. Kopumā, protams, tik un tā esmu ļoti apmierināts 🙂

Esmu sapratis, ka ceļojumu piezīmes ir jāraksta obligāti, jo viss mēdz ļoti ātri aizmirsties un, bieži ceļojot, arī sajukt. Tālākais gan vairāk laikam ir kā piezīmes pašam, nevis pilnvērtīgs ceļojuma apraksts, bet varbūt kādam arī tas noder 🙂

Šveices ainava
Šveices ainava

Turpināt lasīt